Pasīvo smēķēšanu izraisa dūmi, kas izplūst vidē no neaizdedzinātas cigaretes, cigāra vai pīpes, kā arī tie, ko izelpo smēķētājs. Smēķējot pats smēķētājs ieelpo tikai 15% dūmu, bet pārējos 85% - pasīvie smēķētāji. Smēķēšanas radīto dūmu aktīvās kaitīgās vielas, ko ieelpo pasīvais smēķētājs, postoši iedarbojas uz gļotādām un ādu, kur tās nonāk: mazinās gļotādu aizsargspējas pret vīrusiem, tāpēc baktērijām ir ievērojami vieglāk iekļūt organismā, un cilvēks biežāk slimo. Otra būtiski svarīga lieta ir tā, ka organismā aktivizēja alerģiskie procesi - jutīgās, novājinātās gļotādas nespēj pienācīgi pretoties apkārtesošajiem alergēniem: ziedputekšniem,putekļiem. Īpaši to izjūt cilvēki, kam ir iedzimta nosliece uz alerģijām. Ja pasīvai smēķēšanai regulāri pakļauta grūtniece, toksisko vielu ietekmē tiek bojātas augļa šūnas, līdz ar to tiek kavēta topošā bērna attīstība.
Pasīviem smēķētājiem risks saslimt ar plaušu vēzi ir par 20-30% augstāks nekā cilvēkiem, kuri nav pakļauti tabakas dūmiem.
Pasīvā smēķēšana var izraisīt reiboņus, galvassāpes, nespēku un sliktu dūšu. Dūmi kairina acis, degunu un plaušas, izraisot sāpīgu dedzināšanu un niezi.
